Par rokdarbiem

Eksperiments ar diegiem

Eksperiments ar diegiem

Nav noslēpums, ka man patīk darboties ar smalkiem materiāliem. Jo smalkāk, jo labāk.Tāpēc nolēmu izmēģināt frivolitē tehnikā veidot sedziņu pēc viena raksta, mainot tikai diegus.

Daudzām frivolitē tehnikā strādājošajām rokdarbniecēm jau tambordiegs nr.20 šķiet par plānu un neērtu darbam. Tradicionāli tiek izvēlēts desmitā numura diegs. Jāpiekrīt, ka ar nr.10 un nr.15 tambordiegiem strādāt ir parocīgi, tomēr… ir situācijas, kad es dodu priekšroku smalkākām mežģīnēm.

Anchor Freccia tambordiegs nr.20 gaišdzeltenā krāsā. Ļoti patīkami strādāt, un diegs vēl ir tik biezs, ka ērti “noslēgt galus”. Ar šo tambordiegu labprāt arī turpmāk darbošos.

Anchor Artiste tambordiegs nr.80 baltā krāsā. Arī ļoti kvalitatīvs un strādāšanai patīkams diegs, bet jau var labi sajust atšķirību, un grūtības. Diegu galus darbā vairs tā nenoslēpt. Bet darba rezultāts, smalkā mežģīne, patīk vairāk, nekā pirmajā variantā.

Pēdējais, sarkanais variants – merserizēts ar kokvilnu pārklāts poliestera šujamdiegs. Gludāks, nekā parastie poliestera šūšanas diegi. Ekstrēmi! Lai gan diegs slīd labi, nepārtraukti jāuzmanās, lai par daudz to nepievilktu, var pārtrūkt. Grūti saskatīt rakstu (tā kā diegs patumšs, strādāju tikai pie laba apgaismojuma), un savienojuma cilpiņām talkā jāņem smalkākā tamboradata. Galus noslēdzu ar mezgliem un nostiprinot ar nedaudz līmes. Tad nogriezu liekos galus pēc iespējas tuvāk darbam. Rezultāts, ļoti smalks darbiņš.

Secinājumi.

Visiem trīs variantiem izgatavošanai bija nepieciešamas aptuveni vienāds laika daudzums. Pēdējam variantam mazliet vairāk, jo, lai neplīstu diegs, nācās strādāt lēnāk.

Pirmie divi tambordiegi viennozīmīgi ir mani favorīti smalkiem frivolitē darbiem. Diegs ir gana biezs, tai pat laikā rezultāts – smalka mežģīne. Noteikti vēl izmēģinātu tambordiegu nr.40, kas ir biezuma ziņā pa vidu abiem.

Bet šujamdiegu mežģīņu veidošanai izmantotu tikai īpašos gadījumos, kad jāpanāk ekstrēms mežģīnes smalkums. Protams, ir vēl plānāki diegi, ar kuriem varētu eksperimentēt, bet varbūt vēlāk 🙂 .

Foto: Rita Baroniņa-Maurāna