Par rokdarbiem

Bērna acīm

Bērna acīm

Radošums, tā ir spēja saskatīt jaunas iespējas, risinājumus, rast idejas vai atklāt ko jaunu. Šodien daudz vairāk tiek novērtēti cilvēki ar radošu domāšanu, ar spēju atšķirīgāk paraudzīties uz lietām, spēju darbināt ne vien kreiso, bet arī labo smadzeņu puslodi. 

Mazulītim šūpulī jau ielikts viss radošuma potenciāla arsenāls – bērniem dominējošā ir labā smadzeņu puslode, kas atbild par radošo domāšanu, vizualizāciju, iztēli. Taču, lai veidotos radoša personība, ir jāveicina radoša domāšana un iztēle, jāattīsta prasme klausīties, uztvert un apstrādāt informāciju.

“Bērna acīm” ir ievadraksts rakstu sērijai par radošu domāšanu, kurā aplūkošu dažādus radošuma aspektus. Tās mērķis ir rosināt pārdomām, pievērst uzmanību vairāk vai mazāk zināmām lietām, gūt jaunas atziņas. Būšu priecīga par jūsu viedokli, pieredzi, pārdomām.

Kāpēc flamingi stāv uz vienas kājas?

Neskaitāmie kāpēcīša jautājumi spēj nogurdināt ne vienu vien pieaugušo. Kāpēc? Kāpēc? Kāpēc? Vēl nav atbildēts uz vienu jautājumu, kad uzdoti trīs citi. Tādā veidā bērns ievāc informāciju, kas ir viņa radošās domāšanas izejmateriāls. Viņš izrāda savu interesi un vēlmi apgūt jaunas lietas. Lai cik tas dažkārt būtu nogurdinoši, pat kaitinoši, neignorējiet jautājumus, kas tiek uzdoti. Atbalstiet bērna centienus izzināt pasauli. Jūs esat viņa pirmā enciklopēdija, svarīgākais informācijas meklēšanas avots.

Radošs prāts nerodas no nekā, tam nepieciešama informācija, ko iegūst uzdodot neskaitāmus jautājumus, izrādot interesi par lietām, parādībām, vērojot, lasot, eksperimentējot, u.tml. Priecājieties par daudzajiem jautājumiem un to, ka bērns ieklausās jūsu teiktajā. Bērna zinātkāre arī jums ļaus uzzināt daudz interesanta,– piemēram, to, kāpēc flamingi stāv uz vienas kājas?

Acis vaļā

Apmēram 70% informācijas mēs uztveram ar redzi. Taču redzēt vēl nenozīmē būt vērīgam, kas ir viens no radošuma priekšnoteikumiem. Viens no vingrinājumiem, kā attīstīt bērna vērīgumu, ir zīmēt. Apmeklējot, piemēram, zooloģisko dārzu, pievērsiet bērna uzmanību kādam dzīvniekam vai putnam. Pārrunājiet, kāds tas ir, ko dara, kā izskatās, vēlāk kopā uzzīmējiet redzēto. Bērns zīmējumā pievērsīsies viņaprāt svarīgākajam, attēlos to, kā viņš ir uztvēris redzēto dzīvnieku vai putnu.

Reiz dzīvoja

Grāmatu lasīšanai ir ļoti svarīga loma ne vien radošuma veicināšanā, bet personības attīstībā kā tādā. Pasakas, stāsti mūs ieved citā pasaulē, raisa iztēli, bagātina emocijas, arī paplašina redzesloku. Pētījumi ir pierādījuši saikni starp grāmatu lasīšanu un bērna sasniegumiem, kā arī to, ka lasīšanas tradīcijā liela loma ir tieši vecākiem. Ja paši vecāki nelasa grāmatas, arī bērnu būs visai grūti motivēt tās lasīt.

Lieliska tradīcija var būt kopīga vakara pasaciņas lasīšana. Pirmkārt, bērnam tā ir saikne ar māmiņu vai tēti, kas lasa vakara pasaciņu. Otrkārt, bērns mācās klausīties, uztver dzirdēto, sekot līdzi notikumiem, kas nereti bagātīgi ilustrēti. Pastarpināti, protams, tiek noskaidroti daudzi neskaidrie “kāpēc?”.

Mazais atklājējs

Marsels Prusts teicis: “Patiesā atklājuma burvība nav jaunu ainavu meklēšana, bet gan spēja tās uzlūkot jaunām acīm.” Radošums nenozīmē radīt tikai ko nebijušu, ko jaunu, kas neeksistē. Visbiežāk jaunas idejas rodas, smeļoties apkārtējā vidē vai jau eksistējošās lietās (vērīgums!), rodot tām jaunu, nebijušu pielietojumu, pārceļot radītās idejas vai risinājumus no vienas jomas citā. Ko jūs saskatītu koka mietiņā? Bērns tam radīs simts un vienu pielietojumu, atkarībā no nepieciešamības. Piemēram, rakstāmpiederums, šautene, spieķītis, zirdziņš, mocītis, kuģītis. Kāds mazā atklājēja piemērs jums ir spilgti palicis atmiņā?

“Nejaušība uzsmaida tikai sagatavotam prātam” (Luijs Pastērs)

Radošums un talants uz atklājumiem tiek attīstīts laika gaitā. Lai gan ir iespējams inovatīvas idejas rast tās nemeklējot, netīšām atklājot ko vērtīgu, tomēr es uzskatu, ka lielākoties radošas idejas rodas tad, ja esam mērķtiecīgi strādājuši, lai tas notiktu. Esam bijuši vērīgi, zinātkāri, vākuši informāciju un to apstrādājuši, mēģinājuši radoši paraudzīties uz apkārtējām lietām vai situācijām. Tad radošās idejas “atnāk it kā pašas no sevis”, it kā netīšām ieraugām ko jaunu.

Foto: Rita Baroniņa-Maurāna